Ir cilvēki, kas saka, ka Kristus jā, bet Baznīca nē.

Ir cilvēki, kuri saka. Kristus jā, Baznīca nē. Ir tādi, kas saka, ka Kristum jā, bet Baznīcai - nē, un mūsdienās tā ir arvien nopietnāka un izplatītāka problēma. Tomēr tā nav pilnīga ticības trūkuma problēma, bet gan pastāvīga viltus elku meklēšana un mēģinājums aizstāt būtisko ar mazsvarīgiem aizstājējiem.

Tas ir arī ignorēt to, kas patiešām ir svarīgi, un dažkārt ļoti neapzināti attālināties no mūsu Kungs Jēzus Kristus. Prowadzi to często do nieodwracalnych konsekwencji jakimi może być osłabienie naszej wiary, która powinna być mocna i ciągle podtrzymywana. Są ludzie, którzy mówią Chrystus tak, Kościół nie. Jest to bardzo złudne. Powinniśmy pamiętać, że Chrystus i Kościół wzajemnie się uzupełniają. Instytucja Kościoła jest narzędziem, które powinno służyć człowiekowi i palīdzēt mu w utrzymywaniu relacji z Panem.

Piedaloties liturģijā, mums tiek dota vēl nebijusi iespēja tieši komunicēt ar Kristu. Tāpēc mums nevajadzētu distancēties no Baznīcas institūcijas un uzskatīt to par vienkāršu, nevajadzīgu orgānu. Uz to mums vajadzētu raudzīties kā uz roku, kas mums ir pasniegta. Priesteri ir Kristus pēcteči un Viņa vēstneši, kuru mērķis ir izplatīt Dieva mācību. Caur tiem mēs uzzinām par Kristus dzīvi un darbu, par to, kas ir svarīgi un kā mums vajadzētu interpretēt Viņa vārdus. Baznīca ir tikpat svarīga kā Kristus.