25. jūnijā apritēs četri gadu desmiti kopš Marijas pirmās parādīšanās Medžugorjē. Kas tas ir nozīmē?
Dievmātes parādīšanās Medžugorjē sākās 1981. gadā, kad grupa jauniešu no mazās Bosnijas un Hercegovinas apstiprināja, ka ir redzējuši Dievmāti. Daži daži no viņiem pēc trīsdesmit gadiem apgalvo, ka viņiem joprojām ir viena atklāsme dienā.
Šo parādīšanos pilnīgi jaunais raksturs slēpjas tajā, ka vīzija nav piesaistīta kādai noteiktai vietai, bet gan notiek tur, kur konkrētajā brīdī atrodas vizionāri.
Pirms 1981. gada 24. jūnija Medžugorje bija tikai mazs zemnieku ciemats, kas bija pazudis kādā skarbā un pamestā bijušās Dienvidslāvijas nostūrī. Kopš tā laika viss ir mainījies, un ciems ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem kristīgās reliģijas centriem.
Spis treści
Kas notika Medjugorē 1981. gadā?
Kas notika 1981. gada 24. jūnijā Medjugorē? Pirmo reizi (pirmo reizi ilgā sērijā, kas joprojām turpinās) Dievmāte parādījās vietējai iedzīvotāju grupai. bērninest miera un atgriešanās vēsti pasaulei ar lūgšanu un pēc.
Parādīšanās Medjugorē, pirmā diena
1981. gada 24. jūnijā, Svētā Jāņa Kristītāja svētkos, vēlā pēcpusdienā seši bērni vecumā no 12 līdz 20 gadiem pastaigājās pa Crnica kalnu (mūsdienās pazīstams kā Parādīšanās kalns) un akmeņainā vietā, ko sauc par Podbrdo, debesīs pamanīja gaišu un skaistu jaunas sievietes figūru ar bērnu uz rokām.
Seši jaunieši ir Ivanka Ivanković (15 gadi), Mirjana Dragićević (16 gadi), Vicka Ivanković (16 gadi), Ivan Dragićević (16 gadi), Ivan Ivan Ivanković (20 gadi) un Milka Pavlović (12 gadi). Viņi uzreiz saprot, ka šī figūra ir Dieva Māte, lai gan parādījusies figūra viņiem neko nesaka, bet tikai dod zīmi, lai tuvojas viņai.
Bērni ir ļoti nobijušies un bēg prom. Mājās viņi pastāsta vecākiem, kas noticis, bet pieaugušie, nobijušies no iespējamām sekām (neaizmirsīsim, ka Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika oficiāli bija ateistiska), liek viņiem klusēt.
Parādīšanās Medjugorē, otrā diena
Tomēr ziņa par parādīšanos ir tik skaļa, ka tā ātri izplatās pa ciematu, un nākamajā dienā, 25. jūnijā, tajā pašā laikā tajā pašā vietā pulcējas ziņkārīgo cilvēku grupa, cerot uz jaunu parādīšanos, kas tomēr nenotiek tik drīz. Viņu vidū ir bērni no iepriekšējās dienas, izņemot Ivanu Ivankoviču un Milku, kuri vairs neredzēs Madonnu, lai gan viņi bija klāt nākamajās parādīšanās reizēs.
Marija Pavloviča (16), Milkas vecākā māsa, un desmitgadīgais Jakovs Čolo kopā ar pārējiem četriem ir ieradušies apskatīt Madonnu: šoreiz viņa parādās uz mākoņa un bez bērna, tikpat skaista un gaiša kā iepriekšējā dienā. Sešu cilvēku grupa, ko izvēlējusies Vissvētākā Jaunava, ir izveidota tieši šajā brīdī, un tieši tāpēc saskaņā ar pašas Marijas skaidru lēmumu katru gadu tieši 25. jūnijā tiek svinēta šo parādību gadadiena. Šoreiz pēc Mātes zīmes visi seši jaunie vizionāri ātri skrēja uz kalna virsotni. Neskatoties uz to, ka taka nebija marķēta, viņi nav guvuši pat skrāpējumus, un nesen viņi stāstīja, ka jutušies "pārvesti" ar noslēpumainu spēku.
Dievmāte parādās smaidoša, tērpusies mirdzošā sudrabaini pelēkā tērpā, ar baltu plīvuru, kas klāj viņas melnos matus; viņai ir skaistas zilas acis un 12 zvaigžņu kronis. Viņas balss ir salda "kā mūzika". Viņa pārmij dažus vārdus ar jauniešiem, lūdzas kopā ar viņiem un sola atgriezties.
Kas notika Medjugorē
Marija redzētājiem ar dažādu biežumu turpina parādīties līdz pat šai dienai. Gospa parādās vizionāriem neatkarīgi no tā, kur viņi pašlaik atrodas. Viņa aicina visu pasauli uz lūgšanu un atgriešanos un sniedz daudzus vēstījumus, kuros mudina padziļināt ticības dzīvi un sakramentālo dzīvi, lasīt Svētos Rakstus un visas dievbijīgās prakses, veikt grēku nožēlu un atdot savu dzīvi Jēzum. Viņa atklāj redzētājiem noslēpumus par Baznīcas un pasaules turpmāko likteni.
Baznīca Katoļu baznīca savā oficiālajā nostājā par Medžugorjes notikumiem (Bijušās Dienvidslāvijas Bīskapu konferences paziņojums Zadarā 1991. gadā) pagaidām atturas no galīgā sprieduma par parādībām - pagaidām tā tās ne atzīst par patiesām, ne noraida kā nepatiesas. Šo lietu izmeklē īpaša Baznīcas iecelta komisija.