Šodienas rakstā mēs pievērsīsimies tēmai, kas ir būtiska ikvienam kristietim - paklausībai Dievam. Mēs aplūkosim pirmo pavēli, kas dota cilvēkiem, kuri radīti pēc Dieva tēla un līdzības, un izpētīsim, ko nozīmē paklausība saskaņā ar Bībeli. Mēs arī apspriedīsim Ādama un Ievas nepaklausības sekas un mācīsimies mācīties no viņu stāsta. Mēs uzzināsim, cik svarīga ir paklausība kristīgajā dzīvē un ko par to saka Jaunā Derība. Es aicinu jūs lasīt

Pirmais bauslis cilvēkiem, kas radīti pēc Dieva tēla un līdzības

Pirmā pavēle, ko Ādams un Ieva saņēma no Dieva, bija pārvaldīt zemi un vairoties. Radīti pēc Dieva tēla un līdzības, viņiem bija jābūt Viņa pārstāvjiem uz zemes un jārūpējas par radību. 1. Mozus grāmatā mēs lasām: "Dievs svētīja tos, sacīdams viņiem: "Esiet auglīgi un vairojieties, lai jūs piepildītu zemi un pakļautu to sev; valdiet pār jūras zivīm, pār gaisa putniem un pār visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi!""" (1. Mozus 1:28). Šī pavēle bija Dieva uzticības izpausme cilvēkam un viņa atbildībai par radību.

Svarīga pirmā pavēles daļa bija arī pavēle lietot augļus no dzīvības koka un visiem pārējiem Ēdenes dārza kokiem. Tomēr Dievs noteica ierobežojumu - Viņš aizliedza ēšana Augļi no laba un ļauna atziņas koka. Šeit ir Kunga vārdi: "No katra šī dārza koka tu vari ēst bet no laba un ļauna atziņas koka tev nebūs ēst, jo tanī dienā, kad tu no tā ēdīsi, tev iestāsies nāve" (1. Mozus 2:16-17). Šis aizliegums bija paredzēts, lai pārbaudītu Ādama un Ievas paklausību un viņu mīlestību pret Dievu, kurš viņiem bija devis visu, kas nepieciešams dzīvei.

Radīti pēc Dieva tēla un līdzības, Ādams un Ieva saņēma no Dieva brīvu gribu. Viņi varēja izvēlēties paklausīt vai nepaklausīt Dieva pavēlēm. Diemžēl, kā mēs zinām no turpmākās stāsta daļas, pirmais cilvēku pāris padevās sātana kārdinājumam un pārkāpa aizliegumu ēst augli no laba un ļauna atziņas koka. Šim notikumam bija milzīgas sekas visai cilvēcei - tas ieviesa iedzimto grēku un gan fizisko, gan garīgo nāvi. Tomēr ir vērts atcerēties, ka, neraugoties uz šo kritienu. Dievs nav pameta savu radību, bet pasludināja pestīšanas plānu caur Mesiju (1.Moz.gr.3:15).

Cik svarīga ir paklausība Dievam saskaņā ar Bībeli

Saskaņā ar Bībeli paklausība Dievam ir ārkārtīgi svarīga katra cilvēka garīgajai dzīvei. Paklausība ir mīlestības, cieņas un uzticības izpausme Dievam, kas mūs radījis pēc Sava tēla un līdzības. Vecajā Derībā mēs lasām par daudziem piemēriem, kad cilvēki bija paklausīgi Dievam un tādējādi piedzīvoja Viņa svētību un aizsardzību. Kā piemēru šādai attieksmei var minēt Ābrahāmu, kurš pēc Dieva pavēles bija gatavs upurēt savu dēlu Īzāku. Viņa uzticība tika atalgota ar apsolījumu par daudziem pēcnācējiem un apsolītā zeme.

Jaunajā Derībā paklausība Dievam iegūst joprojām lielāka nozīme, jo tas ir cieši saistīts ar Jēzus personu Kristus. Tieši Viņš kā Dieva Dēls kļuva par paklausības paraugu visiem cilvēkiem. Jēzus vairākkārt uzsvēra nepieciešamību klausīties Dieva Vārdu un īstenot to praksē: "Ne ar maizi vien cilvēks dzīvo, bet ar katru vārdu, kas iziet no Dieva mutes" (Mt 4, 4). Kristus paklausība izpaudās galvenokārt Viņa krusta upurī, kur Viņš atdeva savu dzīvību par to, lai glābšana cilvēcība. Tāpēc kristiešiem paklausība Dievam nozīmē sekot Jēzum un pieņemt Viņa mācību kā ceļvedi uz mūžīgo pestīšanu.

Garīgās dzīves praksē paklausība Dievam vispirms izpaužas ikdienas lūgšanu saskarsmē ar Viņu, Svēto Rakstu lasīšanā un līdzdalībā Baznīcas kopienā. Tā ir arī gatavība īstenot praksē Dieva baušļus un vērtības, kas cita starpā izpaužas kā mīlestība pret tuvāko, ļaunuma piedošana un rūpes par sociālo taisnīgumu. Ir vērts atcerēties, ka paklausība Dievam nav tikai akla pavēļu ievērošana, bet galvenokārt ir dziļu attiecību ar Viņu auglis, kuru pamatā ir mīlestība un uzticība. Tikai tad tā kļūst par patiesas brīvības un prieka avotu.

Ādama un Ievas nepaklausības Dievam sekas

Ādama un Ievas nepaklausības Dievam sekas bija smagas un ilgstošas, ietekmējot visu cilvēci. Pirmās viņu grēka sekas bija nevainības zaudēšana un ar to saistītā paradīzes dzīves harmonija. Kā aprakstīts 1. Mozus grāmatā, pēc aizliegtā koka augļa ēšanas Ādams un Ieva apzinājās savu kailumu, kas simbolizēja nevainības zaudēšanu un sākās kauna un vainas sajūtas.

Vēl vienas viņu nepaklausības sekas bija izraidīšana no Ēdenes dārza un zemes nolādēšana. Dievs sodīja Ādamu ar smagu darbu uz zemes, kas viņam nesa grūtības un cīņu pret ļaunumu. Savukārt Ievai Viņš piesprieda sodu par dzemdību sāpēm. bērni un pakļaušanās vīram. Visi šie sodi bija domāti kā atgādinājums par nepieciešamību paklausīt Dievam un par to, ka grēks noved pie ciešanām.

Visbeidzot, visnopietnākās Ādama un Ievas nepaklausības sekas bija nāves ienākšana pasaulē. Pirms cilvēka grēkā krišanas nāve nepastāvēja - bija paredzēts, ka cilvēki dzīvos mūžīgi vienotībā ar Dievu. Tomēr sākotnējā grēka rezultātā nāve kļuva par neatņemamu cilvēka likteņa sastāvdaļu. Visas šīs sekas ir ietekmējušas nākamās paaudzes līdz pat mūsdienām, kad katrs cilvēks piedzimst ar pirmatnējo grēku un ir spiests cīnīties ar tā sekām. Tāpēc mūsu garīgajai dzīvei ir tik svarīgi, lai mēs mācītos paklausīt Dievam un censtos izvairīties no grēkiem.

Ko mēs varam mācīties no stāsta par Ādamu un Ievu?

1. Mozus grāmatā aprakstītais stāsts par Ādamu un Ievu sniedz mums daudzas vērtīgas mācības par garīgo dzīvi un mūsu attiecībām ar Dievu. Galvenokārt tas mums māca par nepaklausības sekām Dieva pavēlei. Pirmdzimtais grēks, ko pastrādāja pirmie cilvēki, ienāca pasaulē. ciešanas, nāve un nošķirtība no Dieva. Tāpēc ir vērts padomāt par to, cik svarīgi ir mums paklausība Dieva gribai un kādi ir ieguvumi mūsu garīgajai dzīvei.

Vēl viena svarīga mācība no stāsta par Ādamu un Ievu ir tā, ka Dievs vēlas būt tuvu cilvēkam un veidot ar viņu personiskas attiecības. Cilvēka radīšana pēc Dieva tēla un līdzības parāda, ka mums ir jābūt dzīvam Viņa mīlestības un labestības atspulgam. Tāpēc ir vērts attīstīt savu garīgumu un kopt savas attiecības ar Dievu, lūdzoties, apmeklējot Misi vai lasot Svētos Rakstus.

Pēdējais Svarīga mācība no šī Bībeles stāsta ir tā, ka Dievs ir mīlestība un piedošana. Neskatoties uz Ādama un Ievas grēku, Dievs viņus neatstāja, bet gan solīts viņiem Glābēju, kam bija jāatjauno vienotība ar Dievu. Šis apsolījums piepildījās Jēzus Kristus personā, kurš ar Savu krusta upuri mums pavēra ceļu uz pestīšanu. Tāpēc ir vērts atcerēties Dieva mīlestību un piedošanu un censties dzīvot saskaņā ar Viņa mācību, lai mēs varētu baudīt mūžīgās dzīves pilnību.

Kāda ir paklausības nozīme kristīgajā dzīvē?

Paklausība kristīgajā dzīvē ir ārkārtīgi svarīga, jo tā ir viens no ticības un garīgās izaugsmes pamatelementiem. Bībelē vairākkārt uzsvērta nepieciešamība paklausīt Dievam un Viņa baušļiem. Paklausīgs kristietis cenšas dzīvot saskaņā ar Kristus mācību, kas izpaužas viņa attiecībās ar citiem cilvēkiem, uzvedībā ikdienā un lēmumu pieņemšanā.

Praksē paklausība kristīgajā dzīvē cita starpā nozīmē piedalīties draudzes kopienā, regulāri lūgties, lasīt Svētos Rakstus un sekot to mācībai. Daudziem cilvēkiem paklausība nozīmē arī iesaistīšanos labdarības vai evaņģelizācijas aktivitātēs, kas ir mīlestības pret tuvāko un rūpju par citu labklājību izpausme. Svarīgs paklausības aspekts ir arī spēja pieņemt kritiku un pamācības no citiem kopienas locekļiem un censties uzlabot savu uzvedību.

Tomēr ir vērts atcerēties, ka paklausība nenozīmē akli sekot pavēlēm vai nerefleksīvi pakļauties autoritātei. Kristīgajā dzīvē ir būtiski atšķirt Dieva gribu un censties dziļāk izprast Viņa plānu mūsu dzīvei. Uz mīlestību, uzticību un cieņu pret Dievu balstīta paklausība ļauj mums patiesi piedzīvot Viņa klātbūtni un ved uz dzīves pilnību, ko vēlas ikviens kristietis.

Ko Jaunā Derība saka par paklausību Dievam?

Arī Jaunajā Derībā ir uzsvērta paklausības Dievam nozīme, parādot Jēzu Kristu kā perfektu paklausības paraugu. Jāņa evaņģēlijā mēs lasām: Jāņa evaņģēlijā lasām: "Kas ir mans baušļi un tur tos, kas mani mīl" (Jņ.14:21). Savukārt Vēstulē filipiešiem svētais Pāvils raksta par Jēzu, kurš "pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz pat nāvei, turklāt nāvei pie krusta" (Fil 2, 8). Tādēļ kristieši ir aicināti savā dzīvē atdarināt Kristus attieksmi.

Jaunajā Derībā mēs atrodam daudzas citas vietas, kurās tiek runāts par nepieciešamību paklausīt Dievam. Kā piemēru var minēt Vēstuli ebrejiem, kur Autors atgādina 95. psalma vārdus: "Šodien, kad jūs dzirdat Viņa balsi, neapcietiniet savas sirdis" (Ebr 3, 7-8). Šis aicinājums ir adresēts gan tiem, kas jau ir ticējuši Kristum un pieņēmuši kristībaskā arī tiem, kuri vēl šaubās, vai pieņemt lēmumu atdot savu dzīvi Dievam.

Paklausība Dievam Jaunajā Derībā ir cieši saistīta arī ar mīlestību pret tuvāko. Jēzus saka: "Pēc tā visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība cits pret citu" (Jņ.13:35). Savukārt Svētā Jēkaba vēstulē mēs lasām par nepieciešamību pārvērst ticību konkrētos darbos: Jēkaba vēstulē ir teikts: "Kā miesa bez gara ir mirusi, tā arī ticība bez darbiem ir mirusi" (Jēk.2:26). Tādēļ paklausība Dievam kristīgajā dzīvē neaprobežojas tikai ar baušļu ievērošanu, bet ietver arī rūpes par citu cilvēku labklājību un apņemšanos celt Dieva Valstību uz zemes.