Pēdējos gados televīzijā un internetā tiek aktīvi popularizēta jogas prakse - slavenības, personīgie treneri un sporta guru ir šīs nodarbības vēstneši. Arī vietas, kur var nodarboties ar jogu, aug kā sēnes pēc lietus - no īpašiem klubiem līdz populārām sporta zālēm. Pandēmijas laikā šī darbība ir pārcēlusies uz internetu, tostarp populāro pakalpojumu YouTube. Katolim ir svarīgs vēl viens, samērā nenoliedzams aspekts, kas saistīts ar joga - Vai tas ir grēks? Kāpēc par to jādomā, lai veiktu šo šķietami nekaitīgo sporta aktivitāti?

Vai Baznīca aizliedz jogu?

Sākot domāt par jogu, jāņem vērā tās nepārprotamā saikne fiziskajā un garīgajā līmenī. Virspusēji tas ir tikai vingrinājumu kopums, bet praksē visa pamatā ir garīgs pamats. Tieši šī otrā komponenta dēļ ir daudz bažu par jogas praktizēšanu.

Apsverot, vai joga ir grēks no Baznīcas viedokļa, jāatgriežas pie garīdzniecības institūcijas, kas dziļi rūpējas par katru kristīgās kopienas locekli. Mises apmeklēšana, ikdienas lūgšana un dzīve saskaņā ar Dekalogu ir absolūti pamatprincipi, lai tuvotos Dievam. Atvēršanās garīgām iespējām ārpus šīs zonas var radīt milzīgas problēmas, tostarp aicināt sātanu iejaukties dziļāk mūsu garīgajā telpā.

Es tikai vingroju. Joga - Vai tas ir grēks?

Skeptiķu un pārliecināto baznīcas nostājas kritizētāju galvenais arguments ir teiciens: "Galu galā, tas ir tikai vingrinājums!". Bieži tiek izteikts arī apgalvojums par iespēju atdalīt garīgo sfēru un izslēgt to, praktizējot jogu. Turpinot, daži Viņi apgalvo, ka šo aktivitāti var apvienot ar dziļu lūgšanu kristīgā garā, tuvinoties Dievam. Nekas nevarētu būt tālāk no patiesības - vislabākā ideja garīgajam mielastam ir apmeklēt Misi un saņemt Komūniju. "Slepeno enerģiju" klātbūtne, kas pastāvīgi saistīta ar jogas filozofiju, noteikti ir kaitīga katolim, kurš vēlas garīgu mieru un attīstību.

Vai par jogu ir jāizpaužas?

Lai gan lielākajā daļā tipisko vieglo un smago grēku sarakstu nav ne vārda par jogu, šo tēmu noteikti ir vērts apspriest ar konfesionālistu. Svarīgi atcerēties, ka grēksūdzes laikā var runāt arī par dažādām problēmām, kas saistītas ar garīgumu un rīcību ikdienā. Praktizējot jogu, var rasties uztraukums, un daudziem cilvēkiem, kas tajā izceļas, nav nekādu pazīmju, ka praktizē kaut ko nepareizi. Konfesionāla saruna šeit var būt lielisks veids, kā labāk izprast briesmas un izstrādāt aizsardzības metodes.

Jautājums par to, vai joga ir grēks, jau gadiem ilgi ir strīdējies gan ar šīs nodarbības piekritējiem, gan ar svešajiem, gan ar kristīgās kopienas pārstāvjiem. Praksē ir ļoti grūti pateikt "jā", taču jāpatur prātā daudzie ar to saistītie draudi. Praktizējot jogu, mēs negrēkojam, bet mēs ļoti atvērti grēkam. Vai ir vērts doties šajā virzienā, katram ir jāizlemj pēc savas sirdsapziņas.