Vai Marija bija jaunava? Fakts par lielo brīnumu, kas bija dzimšanas Jēzus Kristus Jaunavas Marijas ir viena no neapstrīdamām mūsu ticības dogmām. Tā ir tā sauktā Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas dogma.
Tā definē svētuma stāvokli, kādā atradās Marija no Nācaretes, un viņas neparasto lomu Jaunajā Derībā. Pašu dogmu oficiāli pasludināja katoļu baznīcas institūcija 1854. gadā, pāvests Pijs IX. Pati dogma ir it kā saistīta ar sākotnējo grēku. Jo Bezvainīgā ieņemšana ir Marijas privilēģija, kura vienīgā tika saglabāta neskarta no visiem iedzimtā grēka traipiem.
Tā ir Dieva atklāta patiesība, un tādēļ visiem ticīgajiem pastāvīgi jātic šai patiesībai. Marija tika izpirkta no sākotnējā grēka. Baznīca vienmēr ir atbalstījusi prasību par nevainojamo ieņemšanu. Marija saglabāja savu jaunavību gan pirms, gan pēc Kristus piedzimšanas.
To oficiāli atzina Konstantinopoles koncilā jau 553. gadā. Ticējuma, ka Marija bija jaunava, izpausme ir viņai lietotais tituls Parthenos. Pareizticīgo liturģijā Marija bieži tiek saukta par vienmēr Jaunavu. Daži pētnieki uzskata, ka evaņģēlija tekstos mēs varam atrast Marijas nostāju, kura jau pirms pasludināšanas nolēma sargāt savu jaunavību, izlemjot sevi pilnībā atdot Dievam. Eņģelis sludināja Marijai Dieva vārdu, runājot par viņas aicinājumu būt jaunavīgai un vienlaikus būt par iemiesošanās zīmi.