Vai Lietuva tika kristīta caur Poliju? Kristības Lietuvas Lielhercogiste (tā tolaik sauca Lietuvu) tika izveidota daudz, daudz vēlāk par Lietuvas Lielhercogisti. Polijas kristības. Tas notika tikai 1387.-1388. gadā, t. i., gandrīz 400 gadus pēc tam, kad Meško pirmo reizi izdarīja krusta zīmi. Jāatzīmē, ka ne visa Lietuva tika kristīta uzreiz, bet tas notika pakāpeniski. Žemaitija, pēdējais no pieciem toreizējās Lietuvas Lielhercogistes etnogrāfiskajiem reģioniem, pieņēma kristietību tikai ceturtdaļgadsimtu vēlāk, 1413. gadā.
Tajā laikā Lietuvas Lielhercogiste bija vienīgā nekristīgā valsts visā Eiropā. Tomēr arī šeit ir dažas neprecizitātes, jo par pagānu valsti tajā laikā uzskatītas tikai vietējās lietuviešu zemes, t. i., aptuveni 10% no visas teritorijas. Visas pārējās zemes kopā ar Krievzemi tika kristianizētas 988. gadā pareizticīgo rituālā. Tādējādi tikai neliela Lietuvas valsts daļa palika pagāniska. Pats Lietuvas zemju valdnieks Ladislavs II Jagello bija kristīgs valdnieks, jo uzreiz pēc dzimšanas pieņēma pareizticīgo kristību. Vēlāk viņš tika kristīts katoļu baznīcā.
Runā, ka tiešais iemesls, kāpēc Lietuvas Lielkņaziste tika kristīta, bija Teitoņu ordeņa draudi. Lietuva, palikusi vienīgā pagānu valsts, bija viegls mērķis Zobenbrāļiem, kuri sevi uzskatīja par ticības aizstāvjiem un izmantoja to kā galveno iemeslu saviem uzbrukumiem. Arī pārējā Rietumeiropā pagānisms Lietuvai neradīja pozitīvu iespaidu. Tas kļuva tik apgrūtinoši, ka lietuvieši nolēma kristīties caur Poliju. Kņazistes valdnieks Ladislavs II Jagello 1385. gadā ar Krovas ūniju apņēmās, ka Lietuvas Lielkņaziste tiks kristīta caur Poliju.