Kristība ir pirmais un tajā pašā laikā vissvarīgākais sakraments, ko saņem cilvēks. Tā atbrīvo mūs no iedzimtā grēka jūga. To sauc par pievienošanās sakramentu, jo tā saņemšana mūs iekļauj kristīgajā kopienā. Kristības saņemšana sāk mūsu attiecības ar Dievs; tas ir sākums ilgam ticības ceļojumam. Lai saņemtu mūžīgo dzīvību, ir svarīgi būt kristītam. Bez Kristības mēs nevaram saņemt arī citus sakramentus. Kristību visbiežāk saņem zīdaiņi. Katoļu baznīcā šis rituāls ietver svētā ūdens izliešanu uz galvas un priestera teiktos vārdus: "Es tevi kristīšu nosaukums Tēva, Dēla un Svētā Gara".

Gadu gaitā ir bijis daudz strīdu par zīdiem, kas saistīti ar zīdaiņu kristīšanu. Arvien biežāk tiek apgalvots, ka tā ir reliģijas uzspiešana bērnam pret viņa gribu. Daži vecāki atturas no kristīšanas viņu bērni un nolemj atstāt viņiem izvēles tiesības, kad viņi būs pietiekami pieauguši un nobrieduši, lai pieņemtu šādu lēmumu. Interesanti, ka vecajos laikos nepastāvēja paraža kristīt bērnus. Šajā sakramentā galvenokārt piedalījās pieaugušie. Tas pats attiecās arī uz Jēzus Kristuskas tika kristīts tikai 30 gadu vecumā.

Kas kristīja Jēzu Kristu?

Jēzus Jānis Kristītājs viņu kristīja Jordānas upē 27.-28. gada mijā. Tas bija nozīmīgs notikums kristietības vēsturē. Tas iezīmēja Jēzus Kristus misionārās darbības sākumu. Pēc kristīšanas Kristus sāka lūgt. Tad tas atvērās Sky Un Svētais Gars nolaidās pār Viņu balodīša veidā. Un balss no Dieva sacīja: "Tu esi Mans mīļais dēls, Tev Man ir labpatika." Un Viņš sacīja: "Tu esi Mans mīļais dēls. 

Jēzu nevajadzēja kristīt, jo Viņš bija ieņemts no Svētā Gara. Tomēr viņš to darīja no mīlestības pret cilvēkiem un lai piepildītu savu likteni. Sakramentālo kristību Viņš ieviesa tikai pēc savas augšāmcelšanās. Tomēr Jēzus kristīšana Jordānā bija izšķiroša cilvēcei. Tā deva ticīgajiem iespēju tikt attīrītiem no sākotnējā grēka. Tas bija arī Jēzus publiskās darbības sākums, kas līdz ar to pavēra ceļu uz mūžīgo dzīvi debesīs.

Reliģiskā satura mārketings un vairāk
Mākslīgais intelekts