Grēku nožēlas sakraments ir viens no septiņiem sakramentiem, ko iedibināja Jēzus Kristus. To lieto, lai attīrītos no grēkiem. Tā ir nožēlas, skumju par grēkiem un izlīgšanas ar Dievu izpausme. Dievs. Tā beidzas ar to, ka izlūdzējs uzliek grēku nožēlu un dod (vai, ārkārtējos gadījumos, nedod) absolūciju. Grēku nožēlas sakraments ir sastopams katoļu un pareizticīgo baznīcās, kā arī citās baznīcās. Tas ir iekļauts starp dziedināšanas sakramentiem, tāpat kā slimnieku svaidīšana. Katolietim ir pienākums vismaz reizi gadā Lieldienu laikā doties pie grēksūdzes.
Grēku nožēlas sakraments ir grēku atzīšanas forma Dieva priekšā. Tomēr tas notiek ar izlūgšanu, ko veic izlūdzējs. Katoļu Baznīcā tas ir priesteris, kas sēž konfesijā. Daudzi cilvēki, kas dodas uz konfesiju, jūtas neērti, ka viņiem ir jāatzīst savi grēki citam cilvēkam. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka priesteriem ir saistošas slepenais grēksūdzi, kas kategoriski aizliedz viņiem informēt citus par grēkiem, kurus izdarījusi persona, kas veic grēksūdzi.
Spis treści
Kad priesteris drīkst pārtraukt grēksūdzes noslēpumu
Vai priesteris var izjaukt grēksūdzes noslēpumus? Pilnīgi noteikti nē. Pat ja atzīšanās laikā viņš ir informēts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, viņam nav tiesību izpaust šo noslēpumu. Visa grēku nožēlas sakramenta būtība ir balstīta uz uzticēšanos starp izlūdzēju un izlūdzēju.
Grēksūdzes noslēpums tika ieviests 1215. gadā Ceturtajā Laterāna koncilā. Tā ir saglabājusies līdz mūsdienām nemainītā formā. Priesteris, kurš pārkāpj grēksūdzes noslēpumu, minot vārdā personu, kas izdarījusi kādu grēku, tiek sodīts ar ekskomunikāciju, t.i., pāvesta izslēgšanu no Katoļu baznīcas. Ja priesteris nemin personu vārdā, bet skaidri un apzināti norāda, kas tā ir, viņš izdara nāves grēku.
Konfesionālais noslēpums un likums
Konfesijas noslēpums un sodi, kas paredzēti par tā pārkāpšanu, ir reglamentēti kanoniskajās tiesībās:
Can. 983.
§ 1.
Sakramentālais noslēpums ir neaizskarams, tādēļ ir absolūti aizliegts, lai izlūdzējs ar vārdiem vai jebkādā citā veidā un jebkāda iemesla dēļ izdotu penitentu.
§ 2.
Arī tulks, ja viņš ir klāt, kā arī visas citas personas, kas jebkādā veidā ir ieguvušas informāciju par grēkiem, ir apņēmušās ievērot slepenību.
Kan. 1386.
§ 1.
Izlūdzējs, kas tieši pārkāpj sakramentālo grēksūdzes noslēpumu, tiek sodīts ar ekskomunikāciju latae sententiae, kas ir Svētā Krēsla ziņā; bet, ja viņš to pārkāpj tikai netieši, viņš tiek sodīts atbilstoši pārkāpuma smagumam.
§ 2.
Tulks un citi, kas minēti 983. kanona 2. §, kuri pārkāpj noslēpumu, ir jāsoda ar taisnīgu sodu, neizslēdzot ekskomunikāciju.
Šajā gadījumā baznīcas tiesības ievēro arī laicīgās valsts iestādes. Tiesas procesa laikā nopratināto priesteri nevar mudināt ziņot par faktiem un notikumiem, par kuriem viņš uzzināja gandarīšanas sakramenta laikā.
